The buildings were grouped around the irregularly shaped courtyard with a dwelling house in the centre. Threshing barn was located on the hill, away from other buildings.
There were many buildings in the homestead because it was typical for Vidzeme to build a separate building for almost every household need.
Vidzeme Peasant’s Homestead was the first homestead, with which the Open-air museum was open to visitors in May 1932.

Sēta raksturo vidēji turīga Vidzemes zemnieka dzīvesveidu 18. gs. 2. pusē – 19. gs. 1. pusē.
Ēkas grupētas ap kopēju neregulāras formas pagalmu ar dzīvojamo ēku centrā. Rija uzkalniņā, tālāk no pārējām ēkām. Sētā daudz ēku, jo Vidzeme gandrīz katrai saimnieciskajai vajadzībai cēla atsevišķu ēku.
Vidzemes sēta bija pirmā, ar kuru apmeklētājiem 1932. gada maijā tika atklāts Brīvdabas muzejs.]]> The main income was earned by fishing, but the household might own about 20 ha of land, including 2 ha of arable land, to gain additional profit from agriculture and cattle breeding.

Sētu veido zvejnieku ēkas, kas pārvestas no Rīgas jūras līča Austrumu piekrastes, un raksturo vidēji turīga zvejnieka dzīvi 19. gs. 2. pusē.
Galvenos ienākumus deva zveja, bet saimniecībai varēja piederēt ap 20 ha zemes, t.sk. 2 ha aramzeme, papildu ienākumiem no zemkopības un lopkopības.]]> The lower stone weighs around 800 kg, the upper – twice more. To change the fineness of grinding the distance between the lower and upper millstones should be changed.
Windmill’s place of origin is Šķibe; and it was built in 1814. Re-erected in the museum in 1935.

Dzirnavas pieder vecākajam, t.s. staba dzirnavu tipam. Korpuss balstās uz 6,7m gara ozola staba – ass. Dzirnavu otrajā stāvā viens dzirnakmeņu pāris – skreja jeb gaņģis.
Apakšējais akmens sver ap 800 kg, augšējais – divreiz vairāk. Lai izmainītu maluma smalkumu, mainīja attālumu starp augšējo un apakšējo dzirnakmeni.
Vējdzirnavas bija atvestas no bijušas Jelgavas apriņķa, Šķibes pagasta; uzceltas 1814. gadā. Muzejā uzstādītas 1935. gadā.]]> At the museum the inn hosts a craft shop and restaurant. Ancient means of transportation may be viewed in the stable.
Roadside Inn’s place of origin is Vecumnieki; and it was built in 1841. Re-erected in the museum in 1938.

Tikai muižām bija krogu ierīkošanas tiesības, tos būvēja pie dzirnavām, baznīcām, lielceļu krustojumos – vietās, kur apgrozījās vairāk ļaužu. Zemnieki, braucot no tirgus, krogā iegriezās pārnakšņot, ieturēties, atpūtināt zirgus.
Senāk Priedes krogs Rīgas–Skaistkalnes ceļa malā sagaidīja un deva pajumti dažādiem ļaudīm: latviešu un lietuviešu zemniekiem, poļu un ebreju tirgotājiem, vācu mācītājiem un muižniekiem.
Krogā ir amatnieku veikals un restorāns. Stadulā aplūkojami seni braucamrīki.
Krogs bija atvests no bijušas Bauskas apriņķa, Vecumnieku pagasta; uzcelts 1841. gadā. Muzejā uzstādīts 1938. gadā.]]> Blocks for load descent/ascent were equipped in the openings of roof windows. The first floor served for grain storage, the second – for a variety of piece goods. The extensions (weight room and office) were built in the 60-s of the 19th century.
Harbour Warehouse’s place of origin is Liepāja; and it was built in 1697. Re-erected in the museum in 1940.

17. gs. beigās Liepājas ostas kanālmalā cēla vairākas preču noliktavas. Uz muzeju pārvesta Bezdelīgas noliktava.
Jumta logu ailās bijuši ierīkoti trīši preču pacelšanai un nolaišanai. Pirmajā stāvā glabāta labība, otrajā – dažādas gabalpreces. Piebūves (svaru telpa un kantoris) uzceltas 19. gs. 60. g.
Ostas Noliktava bija atvesta no Liepājas; uzcelta 1697. gadā. Muzejā uzstādīta 1940. gadā.]]> Today the applied folk art studio “Auseklis” works in the smithy at the museum.
Smithy’s place of origin is fisherman’s village at Mērsrags, former Talsi district; and it is dating back to the 2nd half of the 19th century. Re-erected in the museum in 1951.

Vientelpas būve ar māla kārniņu jumtu agrāk atradusies lielceļa malā. Kalves iekārta: ēze, plēšas, divas laktas. Aplūkojami kalēja darba rīki – veseri, knaibles, urbji. Te kalti dažādi darba rīki, iedzīves priekšmeti, apkalti zirgi. 1905. gadā te kalti revolucionāru ieroči.
Muzeja kalvē darbojas tautas lietišķās mākslas studija “Auseklis”.
Kalve bija atvesta no bijušas Talsu apriņķa, Mērsraga zvejnieku ciema; uzcelta 19. gs. 2. pusē. Muzejā uzstādīta 1951. gadā.]]> Saturdays were generally bath days. Sweating happened on the bench with the help of a switch of green birch twigs. Babies were delivered and maladies treated also in the bathhouse.
Bathhouse’s place of origin is parish Nīca, Liepāja district, “Spirēni”; and it was built in ~ 1862. Re-erected in the museum in 1945.

Pirtij ir trīs telpas: priekšnams – vējtveris, ģērbtuve un mazgāšanās telpa ar krautu laukakmeņu krāsni un lāvu. Ūdeni sildīja baļļā, iemetot sakarsētus akmeņus. Dūmus laida caur durvīm un lodziņu.
Sestdienas parasti bija pirtsdienas. Pērās uz lāvas ar lapainu bērzu zaru slotu. Pirtī arī laida pasaulē bērnus un ārstēja kaites.
Pirts bija atvesta no bijušas Liepājas apriņķa, Nīcas pagasta, “Spirēni”; uzcelta ~ 1862. gadā. Muzejā uzstādīta 1945. gadā.]]> In a grain granary there were storage containers for cereals, meat, honey, fat and other products, which were stored in jars and vats.
Clothing, fabric, canvas, cloth and yarns were stored in chests and cabinets of the clothes storage. In summer it also served for living.
When this granary was demolished, in its corners there were rowan cross and Swedish coin from 1730 1st era that was hacked into four pieces. People believed that dark spirits and thieves are afraid of the tree of light – the sign of rowan and juniper cross. The crosses drawn with the blood of rooster on the door were also believed to protect the building from the fire and envious eye.
Granary’s place of origin is Kuldīga, “Dižlīķi”; and it was built in ~ 1767. Re-erected in the museum in 1932.

Ar grezno lieveni, rotātiem stabiem un durvīm klēts ir raksturīgs Kurzemes tautas būvmākslas piemineklis.
Labības klētī ir apcirkņi labībai, tīnēs un vienkočos glabāja gaļu, medu, taukus un citus productus.
Drēbju klētī, pūra lādēs un skapjos glabājas apģerbi, audekli, vadmala, dzijas. Vasarās te arī dzīvoja.
Klēti nojaucot, pamatnīcas stūros (pakšos) atrada pīlādža krustiņu un zviedru 1730. g. 1 ēras monētu sacirstu četrās daļās. Cilvēki ticēja, ka tumsas gari un zagļi baidās no gaismas koku – pīlādža un kadiķa “krusta” zīmes (kadiķam sērmokšļam krustiņš ogu galiņā). Arī uz durvīm ar gaiļa asinīm uzvilktajiem krustiem vajadzēja pasargāt ēku no ugunsgrēka un skauģa acs.
Klēts bija atvesta no bijušas Kuldīgas apriņķa, Kuldīgas pagasta, "Dižlīķi"; uzcelta ~ 1767. gadā. Muzejā uzstādīta 1932. gadā.]]> In the centre of the house there is a walk-through room with a wrapper smokestack, a heated room for a host family on one side, unheated chamber for living in summer on another side, and the pantry-milling room.
In the 19th century the host family, one of two service families and unmarried single workers lived here – in total 15-20 people of different ages.
Dwelling House’s place of origin is Rucava, “Vecķērves”; and it was built in ~ 1840-1850. Re-erected in the museum in 2002.

Ēkas būvveids, plānojums un ārējais veidols raksturīgs Dienvidrietumu Kurzemes tautas celtbiecībai līdz pat 20. gs. Sākumam.
Mājas vidū caurstaigājams nams ar apvalkdūmeni, vienā pusē apkurināma istaba saimnieka ģimenei, otrā – neapkurināms kambaris dzīvošanai vasarā un pieliekamais – maltuve.
19. gs. te dzīvoja saimnieka ģimene, viena vai divas kalpu ģimenes un neprecēti darbinieki – kopā 15-20 dažāda vecuma ļaudis.
Ēka bija atvesta no bijušas Grobiņas apriņķa, Rucavas pagasta, "Vecķērves"; uzcelta ~ 1840.-1850. gadā. Muzejā uzstādīta 2002. gadā.]]> At present, a working cart, two-wheel cart, sleds and sleighs employed by Kurzeme inhabitants may be viewed in a cart-house.
Massive fence from a tree trunk closes the entrance of the cattle yard, separates from the rest of the buildings and makes a courtyard, in which the stock was held during warm summer nights.
Cattle yard’s place of origin is Rucava, “Vecķērves”; and it was built in ~ 1850. Re-erected in the museum in 2004.

Kurzemnieki zem viena jumta mēdza apvienot kūtis visiem lopiem, šķūņus lopu barībai, ratnīcu, pelavnieku un kalpu klētis. 19.gs. sētā bija 5 zirgi, 12 liellopi, 20 aitas un 6 cūkas.
Patlaban ratnīcā var apskatīt kurzemnieku darba ratus, divričus, ragavas un kamanas.
Masīvs guļkoku – saukts bulverķa – žogs noslēdz laidara pakavu, atdala no pārējām sētas ēkām un veido pagalmu, kurā lopus turēja siltajās vasaras naktīs.
Laidars bija atvests no bijušas Grobiņas apriņķa, Rucavas pagasta, "Vecķērves"; uzcelts ~ 1850. gadā. Muzejā uzstādīts 2004. gadā.]]>