Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā var iepazīties ar 118 senceltnēm no visiem četriem Latvijas novadiem – Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Šeit 87 ha platībā apskatāmi latviešu un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu tradicionālās dzīves pieminekļi no 17. gs. līdz 20. gs. vidum.]]>
Muzeja izstāžu zāle iekārtota 19. gs. pirmajā pusē celtajā Lauberes muižas kalpu klētī. Izstāžu zāle atvērta apmeklētājiem tikai vasaras sezonā.]]> On Sunday divine service and ceremonies such as christening, confirmation and marriage took place in the church. Corvée and impost, as well as fines for disobedience were also announced in the church.
The interior of the church consists of six areas – nave, three vestries for clergymen and the participants of the ceremonies, anteroom, and an open porch, which serves as a bell tower. The interior design, wooden ornamentation and plafond are the specimens of the 18th century art - they represent the peasant baroque style.
The building continues to serve its primary function at the museum 300 years after it was built. At present the church is operated by the Lutheran congregation of Bergi.

Celta 1704.-1705. gadā bijušā Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā Usmas ezera krastā kā Rendas luterāņu draudzes filiālbaznīca. Muzejā kopš 1935. gada.
Svetdienās baznīcā notika dievkalpojumi un dažādas baznīcas ceremonijas – kristības, iesvētības, laulības u.c. Šeit zemniekiem paziņoja klaušanas, nodevas un par pārkāpumiem piespiestos sodus.
Ēkā sešas telpas: lūgšanu telpa ar balkonu (luktām), mācītāja ģērbkambaris altāra galā, divi ģērbkambari kāznieku un kristībnieku vajadzībām pie baznīcas ieejas, priekšnams un vaļējs lievenis, kura konstrukcija kalpo arī zvana iekāršanai. Baznīcas iekārtojums, kokgriezumi un griestu gleznojumi ir 18. gadsimta mākslas paraugi - tie raksturo zemnieku baroka stilu.
Šobrīd baznīcā darbojas Berģu luterāņu draudze.]]> Between the dwelling house and adjacently built barn – a clean yard full of bright flowers and shrubs. Not very fire-prone bathhouse is located at a distance. Several dozen hectares of land belonged to the farmstead.

Dienvidkurzemes sētām raksturīgi divi pagalmi: vidū dzīvojamā māja, tai iepretim lopu laidars, starp abām ēkām darba jeb netīrais pgalms.
Starp dzīvojamo māju un tai līdzās celto klēti – tīrais pagalms ar košuma krūmiem un puķēm. Ugunsnedrošā pirts novietota tālāk. Sētai piederēja vairāki desmiti ha zemes.]]> At present, a working cart, two-wheel cart, sleds and sleighs employed by Kurzeme inhabitants may be viewed in a cart-house.
Massive fence from a tree trunk closes the entrance of the cattle yard, separates from the rest of the buildings and makes a courtyard, in which the stock was held during warm summer nights.
Cattle yard’s place of origin is Rucava, “Vecķērves”; and it was built in ~ 1850. Re-erected in the museum in 2004.

Kurzemnieki zem viena jumta mēdza apvienot kūtis visiem lopiem, šķūņus lopu barībai, ratnīcu, pelavnieku un kalpu klētis. 19.gs. sētā bija 5 zirgi, 12 liellopi, 20 aitas un 6 cūkas.
Patlaban ratnīcā var apskatīt kurzemnieku darba ratus, divričus, ragavas un kamanas.
Masīvs guļkoku – saukts bulverķa – žogs noslēdz laidara pakavu, atdala no pārējām sētas ēkām un veido pagalmu, kurā lopus turēja siltajās vasaras naktīs.
Laidars bija atvests no bijušas Grobiņas apriņķa, Rucavas pagasta, "Vecķērves"; uzcelts ~ 1850. gadā. Muzejā uzstādīts 2004. gadā.]]> In the centre of the house there is a walk-through room with a wrapper smokestack, a heated room for a host family on one side, unheated chamber for living in summer on another side, and the pantry-milling room.
In the 19th century the host family, one of two service families and unmarried single workers lived here – in total 15-20 people of different ages.
Dwelling House’s place of origin is Rucava, “Vecķērves”; and it was built in ~ 1840-1850. Re-erected in the museum in 2002.

Ēkas būvveids, plānojums un ārējais veidols raksturīgs Dienvidrietumu Kurzemes tautas celtbiecībai līdz pat 20. gs. Sākumam.
Mājas vidū caurstaigājams nams ar apvalkdūmeni, vienā pusē apkurināma istaba saimnieka ģimenei, otrā – neapkurināms kambaris dzīvošanai vasarā un pieliekamais – maltuve.
19. gs. te dzīvoja saimnieka ģimene, viena vai divas kalpu ģimenes un neprecēti darbinieki – kopā 15-20 dažāda vecuma ļaudis.
Ēka bija atvesta no bijušas Grobiņas apriņķa, Rucavas pagasta, "Vecķērves"; uzcelta ~ 1840.-1850. gadā. Muzejā uzstādīta 2002. gadā.]]> In a grain granary there were storage containers for cereals, meat, honey, fat and other products, which were stored in jars and vats.
Clothing, fabric, canvas, cloth and yarns were stored in chests and cabinets of the clothes storage. In summer it also served for living.
When this granary was demolished, in its corners there were rowan cross and Swedish coin from 1730 1st era that was hacked into four pieces. People believed that dark spirits and thieves are afraid of the tree of light – the sign of rowan and juniper cross. The crosses drawn with the blood of rooster on the door were also believed to protect the building from the fire and envious eye.
Granary’s place of origin is Kuldīga, “Dižlīķi”; and it was built in ~ 1767. Re-erected in the museum in 1932.

Ar grezno lieveni, rotātiem stabiem un durvīm klēts ir raksturīgs Kurzemes tautas būvmākslas piemineklis.
Labības klētī ir apcirkņi labībai, tīnēs un vienkočos glabāja gaļu, medu, taukus un citus productus.
Drēbju klētī, pūra lādēs un skapjos glabājas apģerbi, audekli, vadmala, dzijas. Vasarās te arī dzīvoja.
Klēti nojaucot, pamatnīcas stūros (pakšos) atrada pīlādža krustiņu un zviedru 1730. g. 1 ēras monētu sacirstu četrās daļās. Cilvēki ticēja, ka tumsas gari un zagļi baidās no gaismas koku – pīlādža un kadiķa “krusta” zīmes (kadiķam sērmokšļam krustiņš ogu galiņā). Arī uz durvīm ar gaiļa asinīm uzvilktajiem krustiem vajadzēja pasargāt ēku no ugunsgrēka un skauģa acs.
Klēts bija atvesta no bijušas Kuldīgas apriņķa, Kuldīgas pagasta, "Dižlīķi"; uzcelta ~ 1767. gadā. Muzejā uzstādīta 1932. gadā.]]> Saturdays were generally bath days. Sweating happened on the bench with the help of a switch of green birch twigs. Babies were delivered and maladies treated also in the bathhouse.
Bathhouse’s place of origin is parish Nīca, Liepāja district, “Spirēni”; and it was built in ~ 1862. Re-erected in the museum in 1945.

Pirtij ir trīs telpas: priekšnams – vējtveris, ģērbtuve un mazgāšanās telpa ar krautu laukakmeņu krāsni un lāvu. Ūdeni sildīja baļļā, iemetot sakarsētus akmeņus. Dūmus laida caur durvīm un lodziņu.
Sestdienas parasti bija pirtsdienas. Pērās uz lāvas ar lapainu bērzu zaru slotu. Pirtī arī laida pasaulē bērnus un ārstēja kaites.
Pirts bija atvesta no bijušas Liepājas apriņķa, Nīcas pagasta, “Spirēni”; uzcelta ~ 1862. gadā. Muzejā uzstādīta 1945. gadā.]]>